• English
  • Latvian
  • Russian
 

Новости
О нас
Индийский танец
Наши учителя
Фотогалерея
Видео
Расписание
Пресса
Гостевая
Контакты
Autorization





Забыли пароль?
Ещё не зарегистрированы? Регистрация
   
 
Indiešu deju skolotāja Katrīna tepat no Rīgas

2004. gada 11. augusts
Katrīna Rūte ikdienā strādā biznesa izlūkošanas kompānijā (tas nozīmē tirgus izpēti), arī par tulku, bet brīvajos brīžos nododas klasiskajām indiešu dejām. Jauniete savu prasmi divas reizes papildinājusi Indijā, speciālā augstskolā, kur māca indiešu dejas.

Sēžam Katrīnas istabā un klausāmies indiešu mūziku. Gaisā virmo vīraks, uz galda sarindotas Budas un hinduisma dievu bildes. Arī pati Katrīna ir tērpusies indietēm raksturīgā tērpā. Var teikt, ka esmu nokļuvusi nelielā Indijas saliņā tepat Rīgā. Tiesa, indiešu deju paraugdemonstrējumu šoreiz nav. Katrīna nesen lauzusi kāju. "Tā dzīvē notiek," viņa nosaka.

Indiešu filmas nav skatījusies

Vēlme dejot indiešu dejas Katrīnai radusies jau bērnībā. "Es nezināju, kas ir indiešu dejas, bet zināju, ka vēlos tās dejot. Tas man bija kaut kur zemapziņā. Indiešu filmas nekad neesmu skatījusies. Tikai tagad tām sāku pievērst uzmanību. "Zitu un Gitu" nemaz neesmu redzējusi," smaida Katrīna.

Skolas laikā, apmēram pirms desmit gadiem, jauniete sākusi interesēties, kur varētu savu sapni īstenot. "Nebija ne pulciņu, ne deju kursu. Gāju gan pie krišnaītiem, gan uz orientālajām un kultūras biedrībām, taču tur uz mani skatījās ar lielām acīm un nesaprata, ko es vēlos un kam man tas vispār vajadzīgs," atceras dejotāja.

Kad Katrīna mācījusies Kultūras akadēmijā, viņai lekcijas lasījusi vieslektore no Maskavas. Sākumā lektore lasījusi indiešu deju teoriju, bet jau nākamajā viesošanās reizē sākusi mācīt deju soļus.

Indijā kultūršoks nav piedzīvots

Katrīna divas reizes viesojusies Indijā, kur speciālā augstskolā apguvusi dejas. Abas reizes viņa Indijā nodzīvojusi mēnesi. "Mēnesis ir minimālais laiks, kas jāpavada Indijā, lai kaut nedaudz varētu iepazīties ar viņu dejas tradīcijām," teic Katrīna. "Indijā gribēju nokļūt jau sen, bet nekādi nesanāca. Reiz uz šo valsti gribēja doties arī citi cilvēki. Mums ļoti ātri nokārtoja vīzu, sarunāja dzīvesvietu. Tā kā jau agrāk biju interesējusies par Indiju, man nekāda kultūras šoka nebija. Jutos kā mājās."

Viņai bez maksas atļauts piedalīties kāda slavena jaunā Indijas dejotāja klasē. "Viņš ir izstrādājis savu tehniku un dejo vienkārši ar kosmisku ātrumu," smaida dejotāja.

Katrīna piebilst, ka indiešu dejas ir grūtas. Pie tām īpaši jāpierod. "Sākumā, kad skolotājs rādīja dažādas kustības, man likās, ka to nevar izdarīt. Bet, kad pamēģināju, sapratu, ka tas ir iespējams. Skolotājs saka: "Tas nav grūti, ja mācās visu mūžu un katru dienu"," piekrītot nosaka Katrīna.

Parasti viņa trīs reizes nedēļā vada nodarbības, kuras ilgst divas stundas, papildus dejo arī mājās. "Citreiz katru rītu pildu vingrinājumus, lai roku kustības būtu precīzākas. Turklāt šeit svarīgs ir arī mentālais treniņš. Jāuzliek mūzika un prātā jāizdejo visa deja. Ziemeļindijas dejā ir ļoti svarīga mūzika un ritms. Tur bundzinieki to izsit ar rokām, mēs — ar kājām," paskaidro dejotāja.

Gan roku, gan kāju kustībām jābūt precīzām. "Tās nav grūtas, īpaši jau roku kustības. Galvenais — jāsaglabā tīras līnijas un precizitāte. Ar roku tiek rādīti dažādi žesti, kurus var lasīt kā grāmatu. Tie ir jāiemācās kā ābece. Tāpat tos jāprot lietot dažādos kontekstos."

Vairums ziņkārīgo atbirst

Deju pasniedzēja atzīst, ka Latvijā esot pasīva interese par dejām. "Cilvēkiem ir interesanti atnākt un paskatīties, kas notiek. Visiem patīk tērpi, roku kustības, taču... Ar to mācīšanos tā ir, kā ir. Parasti atnāk daudz cilvēku, saprot, ka ir jāstrādā, un pazūd. Šeit nav kā vēderdejās — mazliet pamācies, un aptuveni skaidrs. Lai sāktu dejot Ziemeļindijas dejas publiski, jāmācās vismaz gadu."

Katrīna ievērojusi, ka interesentus var iedalīt divās grupās. Krievu meitenes, kas pie viņas nākot, jau zina, ko vēlas. Šīm jaunietēm interesējot Indijas garīgā kultūra, viņas nodarbojušās ar jogu vai ir saistītas ar krišnaītismu. Savukārt latvietes, kas kopumā par indiešu dejām interesējas vairāk, meklē ko skaistu un eksotisku un tikai tad, ja aizraujas, sāk interesēties arī par indiešu garīgo kultūru.

"Lai dejotu, obligāti nav jāinteresējas par garīgo kultūru, kaut gan neapšaubāmi — dejas ir cieši ar to saistītas. Katru interesē savs — kādam skaistas kustības, citam — process, kā iemācīties skaisti kustēties, vēl kādam tā ir sevis pilnveidošana," spriež Katrīna.

Labprāt tērpjas indiešu drānās

Katrīna labprāt, ja vien var, nēsā indiešu drēbes. "Tērpi ir skaisti un ērti. Figūru arī var parādīt. Kāpēc ne?" smaida dejotāja.

Taujāta par apkārtējo attieksmi, viņa iesmejas: "Parasti ir divu veidu reakcijas. Vieni grib zināt, vai esmu krišnaīte un dzīvoju viņu templī, otri uzreiz iesaucas: "Zinu, zinu, tās ir šitās te — vēderdejas!" Neesmu krišnaīte un vēderdejas nedejoju."

Speciālos tērpus Katrīna iegādājas Indijā vai pēc paraugiem pasūta šuvējai. "Šuvējām ir ļoti grūti izskaidrot, kāda veida apģērbs ir nepieciešams un kādēļ jāšuj tieši tā, nevis citādi," skaidro dejotāja. Rotaslietas vestas no Indijas vai iegādātas Rīgas veikalos, kur tirgo preces no tālās valsts. "Kad braucu uz Indiju, man līdzi bija garš saraksts ar pasūtījumiem. Nodarbību starplaikos ātri iekodu un devos uz veikaliem un tirgiem, un sūtīju mantas uz Latviju."  

Fakts

Pasaulē slavenākā indiešu deju dejotāja no Latvijas ir 81 gadu vecā Vija Vētra, kas dzīvo Ņujorkā. Kopš 1990. gada viņa regulāri brauc uz Latviju, sniedzot deju izrādes un strādājot kā pedagoģe. "Esmu pārliecināta, ka iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojusi Indijā," intervijā laikrakstam "Izglītība un Kultūra" nesen teikusi Vētra. 2004. gada 11. augusts Sigita Treibere

Indiešu filmas nav skatījusies

Vēlme dejot indiešu dejas Katrīnai radusies jau bērnībā. "Es nezināju, kas ir indiešu dejas, bet zināju, ka vēlos tās dejot. Tas man bija kaut kur zemapziņā. Indiešu filmas nekad neesmu skatījusies. Tikai tagad tām sāku pievērst uzmanību. "Zitu un Gitu" nemaz neesmu redzējusi," smaida Katrīna.

Skolas laikā, apmēram pirms desmit gadiem, jauniete sākusi interesēties, kur varētu savu sapni īstenot. "Nebija ne pulciņu, ne deju kursu. Gāju gan pie krišnaītiem, gan uz orientālajām un kultūras biedrībām, taču tur uz mani skatījās ar lielām acīm un nesaprata, ko es vēlos un kam man tas vispār vajadzīgs," atceras dejotāja.

Kad Katrīna mācījusies Kultūras akadēmijā, viņai lekcijas lasījusi vieslektore no Maskavas. Sākumā lektore lasījusi indiešu deju teoriju, bet jau nākamajā viesošanās reizē sākusi mācīt deju soļus.

Indijā kultūršoks nav piedzīvots

Katrīna divas reizes viesojusies Indijā, kur speciālā augstskolā apguvusi dejas. Abas reizes viņa Indijā nodzīvojusi mēnesi. "Mēnesis ir minimālais laiks, kas jāpavada Indijā, lai kaut nedaudz varētu iepazīties ar viņu dejas tradīcijām," teic Katrīna. "Indijā gribēju nokļūt jau sen, bet nekādi nesanāca. Reiz uz šo valsti gribēja doties arī citi cilvēki. Mums ļoti ātri nokārtoja vīzu, sarunāja dzīvesvietu. Tā kā jau agrāk biju interesējusies par Indiju, man nekāda kultūras šoka nebija. Jutos kā mājās."

Viņai bez maksas atļauts piedalīties kāda slavena jaunā Indijas dejotāja klasē. "Viņš ir izstrādājis savu tehniku un dejo vienkārši ar kosmisku ātrumu," smaida dejotāja.

Katrīna piebilst, ka indiešu dejas ir grūtas. Pie tām īpaši jāpierod. "Sākumā, kad skolotājs rādīja dažādas kustības, man likās, ka to nevar izdarīt. Bet, kad pamēģināju, sapratu, ka tas ir iespējams. Skolotājs saka: "Tas nav grūti, ja mācās visu mūžu un katru dienu"," piekrītot nosaka Katrīna.

Parasti viņa trīs reizes nedēļā vada nodarbības, kuras ilgst divas stundas, papildus dejo arī mājās. "Citreiz katru rītu pildu vingrinājumus, lai roku kustības būtu precīzākas. Turklāt šeit svarīgs ir arī mentālais treniņš. Jāuzliek mūzika un prātā jāizdejo visa deja. Ziemeļindijas dejā ir ļoti svarīga mūzika un ritms. Tur bundzinieki to izsit ar rokām, mēs — ar kājām," paskaidro dejotāja.

Gan roku, gan kāju kustībām jābūt precīzām. "Tās nav grūtas, īpaši jau roku kustības. Galvenais — jāsaglabā tīras līnijas un precizitāte. Ar roku tiek rādīti dažādi žesti, kurus var lasīt kā grāmatu. Tie ir jāiemācās kā ābece. Tāpat tos jāprot lietot dažādos kontekstos."

Vairums ziņkārīgo atbirst

Deju pasniedzēja atzīst, ka Latvijā esot pasīva interese par dejām. "Cilvēkiem ir interesanti atnākt un paskatīties, kas notiek. Visiem patīk tērpi, roku kustības, taču... Ar to mācīšanos tā ir, kā ir. Parasti atnāk daudz cilvēku, saprot, ka ir jāstrādā, un pazūd. Šeit nav kā vēderdejās — mazliet pamācies, un aptuveni skaidrs. Lai sāktu dejot Ziemeļindijas dejas publiski, jāmācās vismaz gadu."

Katrīna ievērojusi, ka interesentus var iedalīt divās grupās. Krievu meitenes, kas pie viņas nākot, jau zina, ko vēlas. Šīm jaunietēm interesējot Indijas garīgā kultūra, viņas nodarbojušās ar jogu vai ir saistītas ar krišnaītismu. Savukārt latvietes, kas kopumā par indiešu dejām interesējas vairāk, meklē ko skaistu un eksotisku un tikai tad, ja aizraujas, sāk interesēties arī par indiešu garīgo kultūru.

"Lai dejotu, obligāti nav jāinteresējas par garīgo kultūru, kaut gan neapšaubāmi — dejas ir cieši ar to saistītas. Katru interesē savs — kādam skaistas kustības, citam — process, kā iemācīties skaisti kustēties, vēl kādam tā ir sevis pilnveidošana," spriež Katrīna.

Labprāt tērpjas indiešu drānās

Katrīna labprāt, ja vien var, nēsā indiešu drēbes. "Tērpi ir skaisti un ērti. Figūru arī var parādīt. Kāpēc ne?" smaida dejotāja.

Taujāta par apkārtējo attieksmi, viņa iesmejas: "Parasti ir divu veidu reakcijas. Vieni grib zināt, vai esmu krišnaīte un dzīvoju viņu templī, otri uzreiz iesaucas: "Zinu, zinu, tās ir šitās te — vēderdejas!" Neesmu krišnaīte un vēderdejas nedejoju."

Speciālos tērpus Katrīna iegādājas Indijā vai pēc paraugiem pasūta šuvējai. "Šuvējām ir ļoti grūti izskaidrot, kāda veida apģērbs ir nepieciešams un kādēļ jāšuj tieši tā, nevis citādi," skaidro dejotāja. Rotaslietas vestas no Indijas vai iegādātas Rīgas veikalos, kur tirgo preces no tālās valsts. "Kad braucu uz Indiju, man līdzi bija garš saraksts ar pasūtījumiem. Nodarbību starplaikos ātri iekodu un devos uz veikaliem un tirgiem, un sūtīju mantas uz Latviju."

----------

Fakts

Pasaulē slavenākā indiešu deju dejotāja no Latvijas ir 81 gadu vecā Vija Vētra, kas dzīvo Ņujorkā. Kopš 1990. gada viņa regulāri brauc uz Latviju, sniedzot deju izrādes un strādājot kā pedagoģe. "Esmu pārliecināta, ka iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojusi Indijā," intervijā laikrakstam "Izglītība un Kultūra" nesen teikusi Vētra. 2004. gada 11. augusts Sigita Treibere

 
 
   
Top of the page
 
 
© 2012 Lila Dance Studio
Joomla! - , GNU/GPL.
© 2005-2008 Joom.Ru - Joomla!